Yamaka In Tevarams
R.Nagaswamy
Jńnānasambandar
We have seen the role of Yamaka in the Sangam age and in the Silappatikāram. We may see one great composer who came after them. I have already mentioned that Ilango adikal’s contribution to Iyal, Isai and Natyam . The other personality who is equally an extraordinary composer Vāk-geyakāra of Musical dance poems was the Saiva saint Thiru-jnana-sambandar who lived in the middle of the 7th cent. He has composed over four thousand poems in extraordinary meters that he is hailed as the greatest among musical composers, who took it as his mission to spread Tamil through Music all the time -Tamilāl isai parappum jńānasambandar He is venerated for his signal compositions, that all his poems are collected into the first Book of Saiva canon and was called thirumurai or thirumarai and are given the same status as that of Rig veda among the Saivite poems. They are known as Tevarams. When he composed the poems he was quite young. During his time we see a perceptual change in the Tamil literary world. From long poems mostly six or more lines the emphasis now shifts to short poems of four lines each in a meter called Venpā. The second important change is that several hundred temples have come into existence at the village levels and each village was now shifting towards Temple pujas and festivals and the musicians and dancers are now more widespread than the previous age. These temples appointed regular dancers who could sing and dance divine poems, rather than on human beings and human love. This movement towards devotion to the divine called “Bhakti movement” was further enhanced by the permeation of the mahā-puranas giving the legend of sports of Siva, Vishnu, Muruka, Durgā and other divinities. Many of the legends got localized and these provided ample scope for new compositions.
Sambandar composed poems in different meters, essentially as musical compositions. His poems are very great in their meaning and also full of resonant sound as well in which one may see the great impact of Yamaka tradition.
திரு அம்பர்மாகாளம் 93 ஆம் பதிகம்
படியுள் ஆர் விடையினர், பாய் புலித்தோலினர், பாவநாசர்,
பொடி கொள் மா மேனியர், பூதம் ஆர் படையினர், பூணநூலர்,
கடி கொள் மா மலர் இடும் அடியினர், பிடி நடை மங்கையோடும்
அடிகளார் அருள் புரிந்து இருப்பு இடம்--அம்பர்மாகாளம் தானே.
tiru amparmākāḷam
paṭiyuḷ ār viṭaiyiṉar, pāy pulittōliṉar, pāvanācar,
poṭi koḷ mā mēṉiyar, pūtam ār paṭaiyiṉar, pūṇanūlar,
kaṭi koḷ mā malar iṭum aṭiyiṉar, piṭi naṭai maṅkaiyōṭum
aṭikaḷār aruḷ purintu iruppu iṭam--amparmākāḷam tāṉē.
In most of the poems the words occurring at the beginning of each line has the quality of Yamaka. A number of poems in his work are called Yamakams in the manuscripts and printed versions.
திருக் கழுமலம் திருஇயமகம் - பழம்பஞ்சுரம் 113 ஆம் பதிகம்
உற்று உமை சேர்வது மெய்யினையே; உணர்வதும் நின் அருள் மெய்யினையே;
கற்றவர் காய்வது காமனையே; கனல் விழி காய்வது காமனையே;
அற்றம் மறைப்பதும் உன் பணியே; அமரர்கள் செய்வதும் உன் பணியே;
பெற்று முகந்தது கந்தனையே; பிரமபுரத்தை உகந்தனையே.
சதி மிக வந்த சலந்தரனே தடி சிரம் நேர் கொள் சலம் தரனே!
அதிர் ஒளி சேர் திகிரிப்படையால் அமர்ந்தனர் உம்பர், துதிப்பு அடையால்,
மதி தவழ் வெற்பு அது கைச் சிலையே; மரு விடம் ஏற்பது கைச்சிலையே--
விதியினில் இட்டு அவிரும் பரனே! வேணுபுரத்தை விரும்பு அரனே!
tiruk kaḻumalam tiruiyamakam - paḻampańcuram
uṟṟu umai cērvatu meyyiṉaiyē; uṇarvatum niṉ aruḷ meyyiṉaiyē;
kaṟṟavar kāyvatu kāmaṉaiyē; kaṉal viḻi kāyvatu kāmaṉaiyē;
aṟṟam maṟaippatum uṉ paṇiyē; amararkaḷ ceyvatum uṉ paṇiyē;
peṟṟu mukantatu kantaṉaiyē; piramapurattai ukantaṉaiyē.
cati mika vanta calantaraṉē taṭi ciram nēr koḷ calam taraṉē!
atir oḷi cēr tikirippaṭaiyāl amarntaṉar umpar, tutippu aṭaiyāl,
mati tavaḻ veṟpu atu kaic cilaiyē; maru viṭam ēṟpatu kaiccilaiyē--
vitiyiṉil iṭṭu avirum paraṉē! vēṇupurattai virumpu araṉē!
114 ஆம் பதிகம்
திரு ஏகம்பம் திருஇயமகம் - பழம்பஞ்சுரம்
பாயும் மால்விடைமேல் ஒரு பாகனே; பாவை தன் உருமேல் ஒரு பாகனே;
தூய வானவர் வேதத் துவனியே; சோதி மால் எரி வேதத்து வ(ன்)னியே;
ஆயும் நன்பொருள் நுண் பொருள் ஆதியே; ஆலநீழல் அரும்பொருள் ஆதியே;
காய, வில் மதன் பட்டது கம்பமே; கண் நுதல் பரமற்கு இடம் கம்பமே.
In the following verse one word is repeated in the first line, two words in the second line, three words in the third lines and again one word in the last line.
கந்தம் ஆர் பொழில் சூழ்தரு கம்பமே காதல் செய்பவர் தீர்த்திடு உகு அம்பமே;
புந்தி செய்வது விரும்பிப் புகலியே பூசுரன் தன் விரும்பிப் புகலியே
அந்தம் இல் பொருள் ஆயின கொண்டுமே, அண்ணலின் பொருள் ஆயின கொண்டுமே,
பந்தன் இன் இயல் பாடிய பத்துமே பாட வல்லவர் ஆயின, பத்துமே.
pāyum mālviṭaimēl oru pākaṉē; pāvai taṉ urumēl oru pākaṉē;
tūya vāṉavar vētat tuvaṉiyē; cōti māl eri vētattu va(ṉ)ṉiyē;
āyum naṉporuḷ nuṇporuḷ ātiyē; ālanīḻal arumporuḷ ātiyē;
kāya, vil mataṉ paṭṭatu kampamē; kaṇ nutal paramaṟku iṭam kampamē.
kantam ār poḻil cūḻtaru kampamē kātal ceypavar tīrttiṭu uku ampamē;
punti ceyvatu virumpip pukaliyē pūcuraṉ taṉ virumpip pukaliyē
antam il poruḷ āyiṉa koṇṭumē, aṇṇaliṉ poruḷ āyiṉa koṇṭumē,
pantaṉ iṉ iyal pāṭiya pattumē pāṭa vallavar āyiṉa, pattumē.
திரு வீழிமிழலை திரு இயமகம் - பழம்பஞ்சுரம் 116ஆம் பதிகம்
துன்று கொன்றை நம் சடையரே; தூய கண்டம் நஞ்சு அடையதே;
கன்றின்மான் இடக் கையதே; கல்லின்மான் இடக்கை அதே;
என்றும் ஏறுவது இடவமே; என் இடைப் பலி இட வ(ம்)மே!
நின்றதும் மிழலையுள்ளுமே; நீர் எனைச் சிறிதும் உள்ளுமே!
tuṉṟu koṉṟai nam caṭaiyarē; tūya kaṇṭam nańcu aṭaiyatē;
kaṉṟiṉmāṉ iṭak kaiyatē; kalliṉmāṉ iṭakkai atē;
eṉṟum ēṟuvatu iṭavamē; eṉ iṭaip pali iṭa va(m)mē!
niṉṟatum miḻalaiyuḷḷumē; nīr eṉaic ciṟitum uḷḷumē!
Evidently the tradition understood his composition clearly. In one poem verse 114 of 3rd thirumurai (See above) Sambandar himself calls his composition which is a yamaka hymn as “in iyal” i.e sweet composition. Sambandar’s liking for Yamaka is thus revealed clearly as the sweet compostion. There is another poem which generally scholars cite as an example (Sirkali patikam 3rd thirumurai 117) in which he plays purely on sounds which is called by Bharata in his work as Mālā yamakam.The manuscripts of Tevaram calls that composition as Malai mārru but Sambandar himself calls it “Tāl-isai”
சீகாழி திரு மாலைமாற்று மூன்றாந் திருமுறை 3 126
கௌசிகம்
117
யாமாமா நீ யாமாமா யாழீகாமா காணாகா
காணாகாமா காழீயா மாமாயாநீ மாமாயா,
யாம் ஆமா? நீ ஆம் ஆம்; மாயாழீ! காமா! காண் நாகா!
காணா காமா! காழீயா! மா மாயா! நீ, மா மாயா! 1
யாகாயாழீ காயாகா தாயாராரா தாயாயா
யாயாதாரா ராயாதா காயாகாழீ யாகாயா,
யாகா! யாழீ! காயா! காதா! யார் ஆர் ஆ தாய் ஆயாய்!
ஆயா! தார் ஆர் ஆயா! தாக ஆயா! காழீயா! கா, யா! 2
தாவாமூவா தாசாகா ழீநாதாநீ யாமாமா
மாமாயாநீ தாநாழீ காசாதாவா மூவாதா,
தாவா மூவா தாசா! காழீ நாதா! நீ யாமா! மா!
மா மா யாநீ! தான ஆழீ! காசா! தா! வா! மூ வாதா! 3
நீவாவாயா காயாழீ காவாவானோ வாராமே
மேராவானோ வாவாகா ழீயாகாயா வாவாநீ.
நீவா வாயா! கா யாழீ! கா, வா, வான் நோ வாராமே!
மேரா, வான் நோவாவா! காழீயா! காயா! வா வா, நீ!4
யாகாலாமே யாகாழீ யாமேதாவீ தாயாவீ
வீயாதாவீ தாமேயா ழீகாயாமே லாகாயா,
யா காலா! மேயா! காழீயா! மேதாவீ! தாய், ஆவீ!
வீயாதா! வீ தாம் மே யாழீ! கா, யாம் மேல் ஆகு ஆயா! 5
மேலாபோகா மேதேழீ காலாலேகா லானாயே
யேனாலாகா லேலாகா ழீதேமேகா போலேமே,
மேலே போகாமே, தேழீ, காலாலே கால் ஆனாயே!
ஏல் நால் ஆகி ஆல் ஏலா! காழீ தே! மேகா! போலேமே? 6
நீயாமாநீ யேயாமா தாவேழீகா நீதானே
நேதாநீகா ழீவேதா மாயாயேநீ மாயாநீ,
நீயா மானீ! ஏயா மாதா! ஏழீ! கா,தானே!
நே தாநீ! காழீ வேதா! மாயாயே நீ, மாய் ஆநீ? 7
நேணவராவிழ யாசைழியே வேகதளேரிய ளாயுழிகா
காழியுளாயரி ளேதகவே யேழிசையாழவி ராவணனே,
நே(அ)ணவர் ஆ விழ யா (ஆ)சை இழியே! வேக (அ)தள் ஏரி! அளாய உழி கா!
காழிஉளாய்! அரு இளவு ஏது அ(ஏ)கவே; ஏழிசை யாழ இராவணனே. 8
காலேமேலே காலிகா ழீகாலேமா லேமேபூ
பூமேலேமா லேகாழீ காலிகாலே மேலேகா,
காலே மேலே காண் நீ காழீ! காலே! மாலே! மே பூ
பூமேல் ஏ(ய்), மாலே, காழீ! காண்! ஈ, காலே! மேலே கா! 9
வேரியுமேணவ காழியொயே யேனை நிணேமட ளோகரதே
தேரகளோடம ணே நினையே யேயொழிகாவண மேயுரிவே.
வேரியும் ஏண் நவ காழியொயே! ஏனை நீள் நேம் அடு அள் ஓகரதே;
தேர(ர்)களோடு அமணே நினை ஏ ஏய் ஒழி! கா வணமே உரிவே. 10
நேரகழாமித யாசழிதா யேனனியேனனி ளாயுழிகா
காழியுளானின யேனினயே தாழிசயாதமி ழாகரனே,
நேர் அகழ் ஆம் இதய ஆசு ஆழி! தாய் ஏல் நன் நீயே; நன் நூள்! ஆய் உழி கா!
காழி உளாந் இன் நையே நினையே, தாழ்இசையா, தமிழ்ஆகரனே. 11
cīkāḻi tiru mālaimāṟṟu kaucikam, 117
yāmāmā nī yāmāmā yāḻīkāmā kāṇākā
kāṇākāmā kāḻīyā māmāyānī māmāyā,
yām āmā? nī ām ām; māyāḻī! kāmā! kāṇ nākā!
kāṇā kāmā! kāḻīyā! mā māyā! nī, mā māyā! 1
yākāyāḻī kāyākā tāyārārā tāyāyā
yāyātārā rāyātā kāyākāḻī yākāyā,
yākā! yāḻī! kāyā! kātā! yār ār ā tāy āyāy!
āyā! tār ār āyā! tāka āyā! kāḻīyā! kā, yā! 2
tāvāmūvā tācākā ḻīnātānī yāmāmā
māmāyānī tānāḻī kācātāvā mūvātā,
tāvā mūvā tācā! kāḻī nātā! nī yāmā! mā!
mā mā yānī! tāṉa āḻī! kācā! tā! vā! mū vātā! 3
nīvāvāyā kāyāḻī kāvāvāṉō vārāmē
mērāvāṉō vāvākā ḻīyākāyā vāvānī.
nīvā vāyā! kā yāḻī! kā, vā, vāṉ nō vārāmē!
mērā, vāṉ nōvāvā! kāḻīyā! kāyā! vā vā, nī! 4
yākālāmē yākāḻī yāmētāvī tāyāvī
vīyātāvī tāmēyā ḻīkāyāmē lākāyā,
yā kālā! mēyā! kāḻīyā! mētāvī! tāy, āvī!
vīyātā! vī tām mē yāḻī! kā, yām mēl āku āyā! 5
mēlāpōkā mētēḻī kālālēkā lāṉāyē
yēṉālākā lēlākā ḻītēmēkā pōlēmē,
mēlē pōkāmē, tēḻī, kālālē kāl āṉāyē!
ēl nāl āki āl ēlā! kāḻī tē! mēkā! pōlēmē? 6
nīyāmānī yēyāmā tāvēḻīkā nītāṉē
nētānīkā ḻīvētā māyāyēnī māyānī,
nīyā māṉī! ēyā mātā! ēḻī! kā,tāṉē!
nē tānī! kāḻī vētā! māyāyē nī, māy ānī? 7
nēṇavarāviḻa yācaiḻiyē vēkataḷēriya ḷāyuḻikā
kāḻiyuḷāyari ḷētakavē yēḻicaiyāḻavi rāvaṇaṉē,
nē(a)ṇavar ā viḻa yā (ā)cai iḻiyē! vēka (a)taḷ ēri! aḷāya uḻi kā!
kāḻiuḷāy! aru iḷavu ētu a(ē)kavē; ēḻicai yāḻa irāvaṇaṉē.8
kālēmēlē kālikā ḻīkālēmā lēmēpū
pūmēlēmā lēkāḻī kālikālē mēlēkā,
kālē mēlē kāṇ nī kāḻī! kālē! mālē! mē pū
pūmēl ē(y), mālē, kāḻī! kāṇ! ī, kālē! mēlē kā! 9
vēriyumēṇava kāḻiyoyē yēṉai niṇēmaṭa ḷōkaratē
tērakaḷōṭama ṇē niṉaiyē yēyoḻikāvaṇa mēyurivē.
vēriyum ēṇ nava kāḻiyoyē! ēṉai nīḷ nēm aṭu aḷ ōkaratē;
tēra(r)kaḷōṭu amaṇē niṉai ē ēy oḻi! kā vaṇamē urivē. 10
nērakaḻāmita yācaḻitā yēṉaṉiyēṉaṉi ḷāyuḻikā
kāḻiyuḷāṉiṉa yēṉiṉayē tāḻicayātami ḻākaraṉē,
nēr akaḻ ām itaya ācu āḻi! tāy ēl naṉ nīyē; naṉ nūḷ! āy uḻi kā!
kāḻi uḷān iṉ naiyē niṉaiyē, tāḻ icaiyā, tamiḻ ākaraṉē.
Another group of poems by Sambandar which have four lines, that are called Thiru mukkāl (i.e three feet , Tripād). However we find the third line in each of this poems is a repetition of the second line which means the poem consisted of only three lines , with the second repeated for musical rendering justifying the name “three feet” Mukkāl. This perhaps comes under what is called by Bharata as sandashta yamakam.
திரு இன்னம்பர் திருமுக்கால் 95 ஆம் பதிகம்
எண் திசைக்கும் புகழ் இன்னம்பர் மேவிய
வண்டு இசைக்கும் சடையீரே;
வண்டு இசைக்கும் சடையீர்! உமை வாழ்த்துவார்
தொண்டு இசைக்கும் தொழிலாரே.
யாழ் நரம்பின்(ன்) இசை இன்னம்பர் மேவிய
தாழ்தரு சடைமுடியீரே;
தாழ்தரு சடைமுடியீர்! உமைச் சார்பவர்
ஆழ்துயர் அருவினை இலரே.
இளமதி நுதலியொடு இன்னம்பர் மேவிய
வள மதி வளர் சடையீரே;
வள மதி வளர் சடையீர்! உமை வாழ்த்துவார்
உளம் மதி மிக உடையாரே.
இடி குரல் இசை முரல் இன்னம்பர் மேவிய
கடி கமழ் சடைமுடியீரே;
கடி கமழ் சடைமுடியீர்! உம கழல் தொழும்
அடியவர் அருவினை இலரே.
tiru iṉṉampar tirumukkāl
eṇ ticaikkum pukaḻ iṉṉampar mēviya
vaṇṭu icaikkum caṭaiyīrē;
vaṇṭu icaikkum caṭaiyīr! umai vāḻttuvār
toṇṭu icaikkum toḻilārē.
yāḻ narampiṉ(ṉ) icai iṉṉampar mēviya
tāḻtaru caṭaimuṭiyīrē;
tāḻtaru caṭaimuṭiyīr! umaic cārpavar
āḻtuyar aruviṉai ilarē.
iḷamati nutaliyoṭu iṉṉampar mēviya
vaḷa mati vaḷar caṭaiyīrē;
vaḷa mati vaḷar caṭaiyīr! umai vāḻttuvār
uḷam mati mika uṭaiyārē.
iṭi kural icai mural iṉṉampar mēviya
kaṭi kamaḻ caṭaimuṭiyīrē;
kaṭi kamaḻ caṭaimuṭiyīr! uma kaḻal toḻum
aṭiyavar aruviṉai ilarē.
திரு நெல்வெண்ணெய் திருமுக்கால் 96 ஆம் பதிகம்
நல் வெணெய் விழுது பெய்து ஆடுதிர், நாள்தொறும்,
நெல் வெணெய் மேவிய நீரே;
நெல் வெணெய் மேவிய நீர்! உமை நாள்தொறும்
சொல் வணம் இடுவது சொல்லே.
நிரை விரி தொல்புகழ் நெல்வெணெய் மேவிய
அரை விரி கோவணத்தீரே;
அரை விரி கோவணத்தீர்! உமை அலர்கொடு
உரை விரிப் போர் உயர்ந்தோரே.
nal veṇey viḻutu peytu āṭutir, nāḷtoṟum,
nelveṇey mēviya nīrē;
nelveṇey mēviya nīr! umai nāḷtoṟum
col vaṇam iṭuvatu collē.
nirai viri tolpukaḻ nelveṇey mēviya
arai viri kōvaṇattīrē;
arai viri kōvaṇattīr! umai alarkoṭu
urai virippōr uyarntōrē.
திருச் சிறுகுடி திருமுக்கால் 97 ஆம் பதிகம்
திடம் மலி மதில் அணி சிறுகுடி மேவிய
படம் மலி அரவு உடையீரே;
படம் மலி அரவு உடையீர்! உமைப் பணிபவர்
அடைவதும், அமருலகு அதுவே.
tiṭam mali matil aṇi ciṟukuṭi mēviya
paṭam mali aravu uṭaiyīrē;
paṭam mali aravu uṭaiyīr! umaip paṇipavar
aṭaivatum, amarulaku atuvē.
திரு வீழிமிழலை திருமுக்கால் 98ஆம் பதிகம்
விதி வழி மறையவர் மிழலை உளீர், நடம்
சதி வழி வருவது ஒர் சதிரே;
சதி வழி வருவது ஒர் சதிர் உடையீர்! உமை
அதிகுணர் புகழ்வதும் அழகே.
viti vaḻi maṟaiyavar miḻalai uḷīr, naṭam
cati vaḻi varuvatu or catirē;
cati vaḻi varuvatu or catir uṭaiyīr! umai
atikuṇar pukaḻvatum aḻakē.
Another extraordinary composition of Sambandar appears in 2nd thirumurai patikam 70 in which he lists twelve names of the village of Sirkāli (his birth place this patikam) contains twelve stanzas and in each the names of the village are rotated one after the other thus earning for this compostion the name “Chakkara marru.” This name is given probabakly the tradition as it is found in the manuscripts but Sambandar himself calls it Chakkaram. We have seen earlier that Bharata calls one the varieties of yamakam as Chakkaram. Sambandar uses the same word Chakkaram. Another patikam number 73 also is also of the same type and is called in manuscripts as Cakkara mārru.
இரண்டாம் திருமுறை திருப் பிரமபுரம் திருச் சக்கரமாற்று70 70 காந்தாரம்
பிரமன் ஊர், வேணுபுரம், புகலி, வெங்குரு, பெருநீர்த் தோணி
புரம், மன்னு பூந்தராய், பொன் அம் சிரபுரம், புறவம், சண்பை,
அரன் மன்னு தண் காழி, கொச்சைவயம், உள்ளிட்டு அங்கு ஆதி ஆய
பரமன் ஊர் பன்னிரண்டு ஆய் நின்ற திருக் கழுமலம் நாம் பரவும் ஊரே. 01
வேணுபுரம், பிரமன் ஊர், புகலி, பெரு வெங்குரு, வெள்ளத்து ஓங்கும்
தோணிபுரம், பூந்தராய், தூ நீர்ச் சிரபுரம், புறவம், காழி,
கோணிய கோட்டாற்றுக் கொச்சைவயம், சண்பை, கூரும் செல்வம்
காணிய வையகத்தார் ஏத்தும் கழுமலம் நாம் கருதும் ஊரே. 02
புகலி, சிரபுரம், வேணுபுரம், சண்பை, புறவம், காழி,
நிகர் இல் பிரமபுரம், கொச்சைவயம், நீர்மேல் நின்ற மூதூர்,
அகலிய வெங்குருவோடு, அம் தண் தராய், அமரர் பெருமாற்கு இன்பம்
பகரும் நகர் நல்ல கழுமலம் நாம் கைதொழுது பாடும் ஊரே. 04
தொல் நீரில் தோணிபுரம், புகலி, வெங்குரு, துயர் தீர் காழி,
இன் நீர வேணுபுரம் பூந்தராய், பிரமன் ஊர், எழில் ஆர் சண்பை,
நன்நீர பூம் புறவம், கொச்சைவயம், சிலம்பன்நகர், ஆம் நல்ல
பொன் நீர புன்சடையான் பூந் தண் கழுமலம் நாம் புகழும் ஊரே. 05
தன் அம் தராய், புகலி, தாமரையான் ஊர், சண்பை, தலை முன் ஆண்ட
அண்ணல் நகர், கொச்சைவயம், தண் புறவம், சீர் அணி ஆர் காழி,
விண் இயல் சீர் வெங்குரு, நல் வேணுபுரம், தோணிபுரம், மேலார் ஏத்து
கண் நுதலான் மேவிய நல் கழுமலம் நாம் கைதொழுது கருதும் ஊரே. 06
சீர் ஆர் சிரபுரமும், கொச்சை வயம், சண்பையொடு, புறவம், நல்ல
ஆராத் தராய், பிரமன் ஊர், புகலி, வெங்குருவொடு, அம் தண் காழி,
ஏர் ஆர் கழுமலமும், வேணுபுரம், தோணிபுரம், என்று என்று உள்கி,
பேரால் நெடியவனும் நான்முகனும் காண்பு அரிய பெருமான் ஊரே. 07
புறவம், சிரபுரமும், தோணிபுரம், சண்பை, மிகு புகலி, காழி,
நறவம் மிகு சோலைக் கொச்சைவயம், தராய், நான்முகன் தன் ஊர்,
விறல் ஆய வெங்குருவும், வேணுபுரம், விசயன் மேல் அம்பு எய்து
திறலால் அரக்கனைச் செற்றான் தன் கழுமலம் நாம் சேரும் ஊரே. 08
சண்பை, பிரமபுரம், தண் புகலி, வெங்குரு, நல் காழி, சாயாப்
பண்பு ஆர் சிரபுரமும், கொச்சைவயம், தராய், புறவம், பார்மேல்
நண்பு ஆர் கழுமலம், சீர் வேணுபுரம், தோணிபுரம் நாண் இலாத
வெண்பல் சமணரொடு சாக்கியரை வியப்பு அழித்த விமலன் ஊரே. 09
செழு மலிய பூங் காழி, புறவம், சிரபுரம், சீர்ப் புகலி, செய்ய
கொழுமலரான் நன்நகரம், தோணிபுரம், கொச்சைவயம், சண்பை, ஆய
விழுமிய சீர் வெங்குருவொடு, ஓங்கு தராய், வேணுபுரம், மிகு நல் மாடக்
கழுமலம், என்று இன்ன பெயர் பன்னிரண்டும் கண் நுதலான் கருதும் ஊரே. 10
கொச்சைவயம், பிரமன் ஊர், புகலி, வெங்குரு, புறவம், காழி,
நிச்சல் விழவு ஓவா நீடு ஆர் சிரபுரம், நீள் சண்பை மூதூர்,
நச்சு இனிய பூந்தராய், வேணுபுரம், தோணிபுரம், ஆகி நம்மேல்
அச்சங்கள் தீர்த்து அருளும் அம்மான் கழுமலம் நாம் அமரும் ஊரே. 11
காவி மலர் புரையும் கண்ணார் கழுமலத்தின் பெயரை நாளும்
பாவிய சீர்ப் பன்னிரண்டும் நன்நூலாப் பத்திமையால் பனுவல் மாலை
நாவின் நலம் புகழ் சீர் நால்மறையான் ஞானசம்பந்தன் சொன்ன
மேவி இசை மொழிவார் விண்ணவரில் எண்ணுதலை விருப்பு உளாரே. 12
tirup piramapuram tiruc cakkaramāṟṟu 70 kāntāram
piramaṉ ūr, vēṇupuram, pukali, veṅkuru, perunīrt tōṇi
puram, maṉṉu pūntarāy, poṉ am cirapuram, puṟavam, caṇpai,
araṉ maṉṉu taṇ kāḻi, koccaivayam, uḷḷiṭṭu aṅku āti āya
paramaṉ ūr paṉṉiraṇṭu āy niṉṟa tiruk kaḻumalam nām paravum ūrē.01
vēṇupuram, piramaṉ ūr, pukali, peru veṅkuru, veḷḷattu ōṅkum
tōṇipuram, pūntarāy, tū nīrc cirapuram, puṟavam, kāḻi,
kōṇiya kōṭṭāṟṟuk koccaivayam, caṇpai, kūrum celvam
kāṇiya vaiyakattār ēttum kaḻumalam nām karutum ūrē.02
pukali, cirapuram, vēṇupuram, caṇpai, puṟavam, kāḻi,
nikar il piramapuram, koccaivayam, nīrmēl niṉṟa mūtūr,
akaliya veṅkuruvōṭu, am taṇ tarāy, amarar perumāṟku iṉpam
pakarum nakar nalla kaḻumalam nām kaitoḻutu pāṭum ūrē. 04
tol nīril tōṇipuram, pukali, veṅkuru, tuyar tīr kāḻi,
iṉ nīra vēṇupuram pūntarāy, piramaṉ ūr, eḻil ār caṇpai,
naṉnīra pūm puṟavam, koccaivayam, cilampaṉnakar, ām nalla
poṉ nīra puṉcaṭaiyāṉ pūn taṇ kaḻumalam nām pukaḻum ūrē. 05
taṉ am tarāy, pukali, tāmaraiyāṉ ūr, caṇpai, talai muṉ āṇṭa
aṇṇal nakar, koccaivayam, taṇ puṟavam, cīr aṇi ār kāḻi,
viṇ iyal cīr veṅkuru, nal vēṇupuram, tōṇipuram, mēlār ēttu
kaṇ nutalāṉ mēviya nal kaḻumalam nām kaitoḻutu karutum ūrē. 06
cīr ār cirapuramum, koccai vayam, caṇpaiyoṭu, puṟavam, nalla
ārāt tarāy, piramaṉ ūr, pukali, veṅkuruvoṭu, am taṇ kāḻi,
ēr ār kaḻumalamum, vēṇupuram, tōṇipuram, eṉṟu eṉṟu uḷki,
pērāl neṭiyavaṉum nāṉmukaṉum kāṇpu ariya perumāṉ ūrē. 07
puṟavam, cirapuramum, tōṇipuram, caṇpai, miku pukali, kāḻi,
naṟavam miku cōlaik koccaivayam, tarāy, nāṉmukaṉ taṉ ūr,
viṟal āya veṅkuruvum, vēṇupuram, vicayaṉ mēl ampu eytu
tiṟalāl arakkaṉaic ceṟṟāṉ taṉ kaḻumalam nām cērum ūrē. 08
caṇpai, piramapuram, taṇ pukali, veṅkuru, nal kāḻi, cāyāp
paṇpu ār cirapuramum, koccaivayam, tarāy, puṟavam, pārmēl
naṇpu ār kaḻumalam, cīr vēṇupuram, tōṇipuram nāṇ ilāta
veṇpal camaṇaroṭu cākkiyarai viyappu aḻitta vimalaṉ ūrē. 09
ceḻu maliya pūṅ kāḻi, puṟavam, cirapuram, cīrp pukali, ceyya
koḻumalarāṉ naṉnakaram, tōṇipuram, koccaivayam, caṇpai, āya
viḻumiya cīr veṅkuruvoṭu, ōṅku tarāy, vēṇupuram, miku nal māṭak
kaḻumalam, eṉṟu iṉṉa peyar paṉṉiraṇṭum kaṇ nutalāṉ karutum ūrē. 10
koccaivayam, piramaṉ ūr, pukali, veṅkuru, puṟavam, kāḻi,
niccal viḻavu ōvā nīṭu ār cirapuram, nīḷ caṇpai mūtūr,
naccu iṉiya pūntarāy, vēṇupuram, tōṇipuram, āki nammēl
accaṅkaḷ tīrttu aruḷum ammāṉ kaḻumalam nām amarum ūrē. 11
kāvi malar puraiyum kaṇṇār kaḻumalattiṉ peyarai nāḷum
pāviya cīrp paṉṉiraṇṭum naṉnūlāp pattimaiyāl paṉuval mālai
nāviṉ nalam pukaḻ cīr nālmaṟaiyāṉ ńāṉacampantaṉ coṉṉa
mēvi icai moḻivār viṇṇavaril eṇṇutalai viruppu uḷārē. 12
இரண்டாம் திருமுறை திருப் பிரமபுரம் திருச் சக்கரமாற்று 73 காந்தாரம்
விளங்கிய சீர்ப் பிரமன் ஊர், வேணுபுரம், புகலி, வெங்குரு, மேல் சோலை
வளம் கவரும் தோணிபுரம், பூந்தராய், சிரபுரம், வண் புறவம், மண்மேல்
களங்கம் இல் ஊர்சண்பை, கமழ் காழி, வயம் கொச்சை, கழுமலம், என்று இன்ன
இளங்குமரன் தன்னைப் பெற்று, இமையவர் தம் பகை எறிவித்த இறைவன் ஊரே. 01
திரு வளரும் கழுமலமே, கொச்சை, தேவேந்திரன் ஊர், அயன் ஊர், தெய்வத்
தரு வளரும் பொழில் புறவம், சிலம்ப ஊர், காழி, தகு சண்பை, ஒண் பா
உரு வளர் வெங்குரு, புகலி, ஓங்கு தராய், தோணிபுரம் உயர்ந்த தேவர்
வெருவ, வளர் கடல்விடம் அது ஊண்டு அணி கொள் கண்டத்தோன் விரும்பும் ஊரே. 02
வாய்ந்த புகழ் மறை வளரும் தோணிபுரம், பூந்தராய், சிலம்பன் வாழ் ஊர்,
ஏய்ந்த புறவம், திகழும் சண்பை, எழில் காழி இறை கொச்சை, அம் பொன்
வேய்ந்த மதில் கழுமலம், விண்ணோர் பணிய மிக்க(அ)யன் ஊர், அமரர்கோன் ஊர்,
ஆய்ந்த கலை ஆர் புகலி, வெங்குரு அது அரன் நாளும் அமரும் ஊரே. 03
மாமலையாள் கணவன் மகிழ் வெங்குரு, மாப் புகலி, தராய், தோணிபுரம், வான்
சேம மதில் புடை திகழும் கழுமலமே, கொச்சை, தேவேந்திரன் ஊர், சீர்ப்
பூமகன் ஊர், பொலிவு உடைய புறவம், விறல் சிலம்பன் ஊர், காழி, சண்பை
பா மருவு கலை எட்டு எட்டு உணர்ந்து, அவற்றின் பயன் நுகர்வோர் பரவும் ஊரே. 04
தரைத்தேவர் பணி சண்பை, தமிழ்க் காழி, வயம் கொச்சை, தயங்கு பூமேல்
விரைச் சேரும் கழுமலம், மெய் உணர்ந்த(அ)யன் ஊர், விண்ணவர் தம் கோன் ஊர், வென்றித்
திரைச் சேரும் புனல் புகலி, வெங்குரு, செல்வம் பெருகு தோணிபுரம், சீர்
உரை சேர் பூந்தராய், சிலம்பன் ஊர், புறவம் உலகத்தில் உயர்ந்த ஊரே. 05
புண்டரிகத்து ஆர் வயல் சூழ் புறவம், மிகு சிரபுரம், பூங் காழி, சண்பை,
எண் திசையோர் இறைஞ்சிய வெங்குரு, புகலி, பூந்தராய், தோணிபுரம், சீர்
வண்டு அமரும் பொழில் மல்கு கழுமலம், நல் கொச்சை, வானவர் தம் கோன் ஊர்,
அண்டு அயன் ஊர், இவை என்பர் அருங்கூற்றை உதைத்து உகந்த அப்பன் ஊரே. 06
வண்மை வளர் வரத்து அயன் ஊர், வானவர் தம் கோன் ஊர், வண் புகலி, இஞ்சி
வெண் மதி சேர் வெங்குரு, மிக்கோர் இறைஞ்சு சண்பை, வியன்காழி, கொச்சை,
கண் மகிழும் கழுமலம், கற்றோர் புகழும் தோணிபுரம், பூந்தராய், சீர்ப்
பண் மலியும் சிரபுரம், பார் புகழும் புறவம் பால்வண்ணன் பயிலும் ஊரே. 07
மோடி புறங்காக்கும் ஊர், புறவம், சீர்ச் சிலம்பன் ஊர், காழிமூதூர்,
நீடு இயலும் சண்பை, கழுமலம், கொச்சை, வேணுபுரம், கமலம் நீடு
கூடிய(அ)யன் ஊர், வளர் வெங்குரு, புகலி, தராய், தோணிபுரம் கூடப் போர்
தேடி உழல் அவுணர் பயில் திரிபுரங்கள் செற்ற மலைச்சிலையன் ஊரே. 08
இரக்கம்(ம்) உடை இறையவன் ஊர் தோணிபுரம், பூந்தராய், சிலம்பந்தன் ஊர்,
நிரக்க வருபுனல் புறவம், நின்ற தவத்து அயன் ஊர், சீர்த் தேவர்கோன் ஊர்,
வரக் கரவாப் புகலி, வெங்குரு, மாசு இலாச் சண்பை, காழி, கொச்சை,
அரக்கன் விறல் அழித்து அருளி கழுமலம் அந்தணர் வேதம் அறாத ஊரே. 09
மேல் ஓதும் கழுமலம், மெய்த்தவம் வளரும் கொச்சை, இந்திரன் ஊர், மெய்ம்மை
நூல் ஓதும் அயன் தன் ஊர், நுண் அறிவார் குரு, புகலி, தராய், தூ நீர்மேல்
சேல் ஓடு தோணிபுரம், திகழ் புறவம், சிலம்பன் ஊர், செருச் செய்து அன்று
மாலோடும் அயன் அறியான் வண் காழி, சண்பை மண்ணோர் வாழ்த்தும் ஊரே. 10
ஆக்கு அமர் சீர் ஊர் சண்பை, காழி, அமர் கொச்சை, கழுமலம், அன்பான் ஊர்
ஓக்கம்(ம்) உடைத் தோணிபுரம், பூந்தராய், சிரபுரம், ஒண் புறவம், நண்பு ஆர்
பூக்கமலத்தோன் மகிழ் ஊர், புரந்தரன் ஊர், புகலி, வெங்குருவும், என்பர்
சாக்கியரோடு அமண்கையர் தாம் அறியா வகை நின்றான் தங்கும் ஊரே. 11
அக்கரம் சேர் தருமன் ஊர், புகலி, தராய், தோணிபுரம், அணி நீர்ப் பொய்கைப்
புக்கரம் சேர் புறவம், சீர்ச் சிலம்பன் ஊர், புகழ்க் காழி, சண்பை, தொல் ஊர்
மிக்கர் அம் சீர்க் கழுமலமே, கொச்சை வயம், வேணுபுரம், அயனூர், மேல் இச்
சக்கரம் சீர்த் தமிழ்விரகன் தான் சொன்ன தமிழ் தரிப்போர் தவம் செய்தோரே. 12
tirup piramapuram tiruc cakkaramāṟṟu 73 kāntāram
viḷaṅkiya cīrp piramaṉ ūr, vēṇupuram, pukali, veṅkuru, mēl cōlai
vaḷam kavarum tōṇipuram, pūntarāy, cirapuram, vaṇ puṟavam, maṇmēl
kaḷaṅkam il ūrcaṇpai, kamaḻ kāḻi, vayam koccai, kaḻumalam, eṉṟu iṉṉa
iḷaṅkumaraṉ taṉṉaip peṟṟu, imaiyavar tam pakai eṟivitta iṟaivaṉ ūrē. 01
tiru vaḷarum kaḻumalamē, koccai, tēvēntiraṉ ūr, ayaṉ ūr, teyvat
taru vaḷarum poḻil puṟavam, cilampa ūr, kāḻi, taku caṇpai, oṇ pā
uru vaḷar veṅkuru, pukali, ōṅku tarāy, tōṇipuram uyarnta tēvar
veruva, vaḷar kaṭalviṭam atu ūṇṭu aṇi koḷ kaṇṭattōṉ virumpum ūrē. 02
vāynta pukaḻ maṟai vaḷarum tōṇipuram, pūntarāy, cilampaṉ vāḻ ūr,
ēynta puṟavam, tikaḻum caṇpai, eḻil kāḻi iṟai koccai, am poṉ
vēynta matil kaḻumalam, viṇṇōr paṇiya mikka(a)yaṉ ūr, amararkōṉ ūr,
āynta kalai ār pukali, veṅkuru atu araṉ nāḷum amarum ūrē. 03
māmalaiyāḷ kaṇavaṉ makiḻ veṅkuru, māp pukali, tarāy, tōṇipuram, vāṉ
cēma matil puṭai tikaḻum kaḻumalamē, koccai, tēvēntiraṉ ūr, cīrp
pūmakaṉ ūr, polivu uṭaiya puṟavam, viṟal cilampaṉ ūr, kāḻi, caṇpai
pā maruvu kalai eṭṭu eṭṭu uṇarntu, avaṟṟiṉ payaṉ nukarvōr paravum ūrē. 04
taraittēvar paṇi caṇpai, tamiḻk kāḻi, vayam koccai, tayaṅku pūmēl
viraic cērum kaḻumalam, mey uṇarnta(a)yaṉ ūr, viṇṇavar tam kōṉ ūr, veṉṟit
tiraic cērum puṉal pukali, veṅkuru, celvam peruku tōṇipuram, cīr
urai cēr pūntarāy, cilampaṉ ūr, puṟavam ulakattil uyarnta ūrē. 05
puṇṭarikattu ār vayal cūḻ puṟavam, miku cirapuram, pūṅ kāḻi, caṇpai,
eṇ ticaiyōr iṟaińciya veṅkuru, pukali, pūntarāy, tōṇipuram, cīr
vaṇṭu amarum poḻil malku kaḻumalam, nal koccai, vāṉavar tam kōṉ ūr,
aṇṭu ayaṉ ūr, ivai eṉpar aruṅkūṟṟai utaittu ukanta appaṉ ūrē. 06
vaṇmai vaḷar varattu ayaṉ ūr, vāṉavar tam kōṉ ūr, vaṇ pukali, ińci
veṇ mati cēr veṅkuru, mikkōr iṟaińcu caṇpai, viyaṉkāḻi, koccai,
kaṇ makiḻum kaḻumalam, kaṟṟōr pukaḻum tōṇipuram, pūntarāy, cīrp
paṇ maliyum cirapuram, pār pukaḻum puṟavam pālvaṇṇaṉ payilum ūrē. 07
mōṭi puṟaṅkākkum ūr, puṟavam, cīrc cilampaṉ ūr, kāḻimūtūr,
nīṭu iyalum caṇpai, kaḻumalam, koccai, vēṇupuram, kamalam nīṭu
kūṭiya(a)yaṉ ūr, vaḷar veṅkuru, pukali, tarāy, tōṇipuram kūṭap pōr
tēṭi uḻal avuṇar payil tiripuraṅkaḷ ceṟṟa malaiccilaiyaṉ ūrē. 08
irakkam(m) uṭai iṟaiyavaṉ ūr tōṇipuram, pūntarāy, cilampantaṉ ūr,
nirakka varupuṉal puṟavam, niṉṟa tavattu ayaṉ ūr, cīrt tēvarkōṉ ūr,
varak karavāp pukali, veṅkuru, mācu ilāc caṇpai, kāḻi, koccai,
arakkaṉ viṟal aḻittu aruḷi kaḻumalam antaṇar vētam aṟāta ūrē. 09
mēl ōtum kaḻumalam, meyttavam vaḷarum koccai, intiraṉ ūr, meymmai
nūl ōtum ayaṉ taṉ ūr, nuṇ aṟivār kuru, pukali, tarāy, tū nīrmēl
cēl ōṭu tōṇipuram, tikaḻ puṟavam, cilampaṉ ūr, ceruc ceytu aṉṟu
mālōṭum ayaṉ aṟiyāṉ vaṇ kāḻi, caṇpai maṇṇōr vāḻttum ūrē. 10
ākku amar cīr ūr caṇpai, kāḻi, amar koccai, kaḻumalam, aṉpāṉ ūr
ōkkam(m) uṭait tōṇipuram, pūntarāy, cirapuram, oṇ puṟavam, naṇpu ār
pūkkamalattōṉ makiḻ ūr, purantaraṉ ūr, pukali, veṅkuruvum, eṉpar
cākkiyarōṭu amaṇkaiyar tām aṟiyā vakai niṉṟāṉ taṅkum ūrē. 11
akkaram cēr tarumaṉ ūr, pukali, tarāy, tōṇipuram, aṇi nīrp poykaip
pukkaram cēr puṟavam, cīrc cilampaṉ ūr, pukaḻk kāḻi, caṇpai, tol ūr
mikkar am cīrk kaḻumalamē, koccai vayam, vēṇupuram, ayaṉūr, mēl ic
cakkaram cīrt tamiḻvirakaṉ tāṉ coṉṉa tamiḻ tarippōr tavam ceytōrē. 12
There are so many other varieties of compositions of Sambandar like Ekapādam and Thiru Eḻukūṟṟirukkai, we need not go into except to say that the first group of his collections are in a raga called naṭṭap pāḍai. Naṭṭap pāḍai is Tamil name its Sanskrit name being “Nata bhasha”. In many places Sambanadar has sung for dance by dancing girls in the temples and festivals. In one poem he makes specific mention of dancing girls who sing in Gāndhāra-pan and other dancing girls climb on the dias set up on the streets theatres and dance to the sound of Tēm Tām (Jatis) during the festivals. It is known the rhythmic dance syllable Tam tēm are given in Bharata’s dance treatise. We have also noted that the temple Agamic treatises prescribe the dance of dancing girls in Temple rituals and festivals. There is a clear leaning towards dance in all these compositions which not only served as great Literary poems, and musical compositions but also as dance compositions.